tik daudz, daudz, tik jauki. viss ir jauki.
liekas, ka esmu vēl vienu gaišu ciuvīti atradis, tās ir õsām.
tik ilgi nebija īsti daudz čomu, bet tagad varbūt pat 3 jau sanāk :D
LIELISKĪĪ!!
ar kuriem vēl puikām var parunāt (manā gadījumā – paklausīties) par iekšām!
tik mīlīgi! :D
jeaah, 2. cilvēks, ko esmu ievedis savā darbā.
šoreiz puisis arī ir no rollina, atkarībā no pirmā, šim tipo interesē tīkli un ir pirms zināšanas tīklos.
bēt kopumā jau tagad ir kā diena pret nakti, var komentēt, jautāt, datoros arī saprot šo to, izskatās pēc manis jaunībā :D tik ar sertifikātu.
alga tādi pati kā man, kad sāku strādāt.
izskatās cerīgi.
amerika uz pāris mēnešiem atliekas, jo neesot vēl saskaņoti darbi ar māju saimniekiem.
priekšnieks norādīja, ka varētu būt 13. gada sākumā jālido.
ūn rīt vēl viena sēde, kur runāsim par monitoringu, šodien čalis, ar kuru vajadzēja kopā taisīt monitoringu, izmeta, ka viņš neko vispār nav darījis :D
interesanti, ko vinš rīt teiks :D
šorīt piecēlos, jutos labi, nekas nesāpēja, nebija nogulēts.
pēc tam griežot maizītes brokastīm, pamanīju, ka kreisās rokas pirksti trīc.
tikpat jancīgi bija ielikt lēcas, kad pirksts kratās.
ja atkārtosies, jāaizstaigā līdz ārstiem būs :D
mēnešus divus, ik pa brīdim, mani izrauj no ierastās rutīnas un liek kaut ko testēt.
un man ir tāāāds kaifs lasīt un mācīties, kā man fuckin tas patīk.
pa lielam višlaik ir vienveidīgs darbs – izdari šo, sazvani klientu, izrunā klientu, novērs kādu mega katastrofu un viss no gala, nekā tāda mega jauna nav.
tagad te tādi forši projekti bīdās gar manu degunu, visdrīzāk, ka viņus atdos citiem, jo es nevaru atvēlēt laiku pienācīgi daudz jaunajiem projektiem. mazliet par to škrobe.
ar dūdu izrunājāmies un piekodināju sevi, viņas bikstīts, vairāk lasīt doķus pa vakariem.
un neko daudz jau nesanāk, bet pa pāris lapām, pa pāris lapām un atkal ir prieks par jaunām lietām, kuras zināju, bet tagad zinu vēl sīkāk.
jānotur šis pacilājums, jāturpina augt, jādabū vēl papīriņi, un jābrauc prom! :D
rīt vēlreiz uz tehnisko, un tad vajag kaut kad vēl papīrus sakārtot un uz csdd. liekas, ka jau rokā tā zīle ir!
nevaru izturēt, grauž acis, fmlfmlfml.
un darbā kondicionētājs nestrādā, grrrrrr.
garīgais ar mēms.
alerģija šodien sūper spēcīga :[
gan jau pēc vakardienas weika. mošk gaujā, mošk dēļ āboliņa krastmalā.
tik pretīgi, ka nevar īsti paelpot, miegs ar nekāds.
tātad nebija jēgas tērēt pāris simtus zālēs, jāprovē būs pošu kurss.
man gribētos, lai ļautiņi tad nebūtu saģērbušies uzvalkos, smagnēji un iespīlēti.
es noteikti būtu priecīgs, ja vasarā, tad par ikdienas drēbēm un jokiem, gribētu sarunas, lai atcerētos visus jancīgos pasākumus, neveiklās situācijas :D
ar Kristīni runājām, ka ēdamo galdu varētu klāt picas, domājam, ka visiem garšo.
skandēt kādu ac/dc. ah, tas man patiktu.
oh, iedomājos, ka jāaprunājos ar šo par vecākiem, kādas viņiem vēlmes un vietas padomā.
šodien pamatīgi satrauca incidents ar čomiem, mācība gūta.
secinājums – nav ko čīkstēt par savu dzīvi citiem, izrādās, ka to var kāds tikpat ātri izspļaut un nostādīt tevi nu ļoooti neveiklā situācijā, pārspīlējot teikto un sagrozot, dramatizējot to.
lai nu kā, turpmāk vairāk filtrēšu sarunas, ko var teikt, ko ne, kam. naivs.
runāju vēlāk ar zaķi par šo šmuci, šamā izteicās, ka gan jau gribēts kā labāk, tik sanācis kā vienmēr.
nesatrauc īsti tas, ka kāds “nodeva”,noslēpums jau nebija. satrauc ideja par to, ka jams varētu justies backstabots, man ļoti nepatīk apziņa, ka varētu kādu sāpināt.
pēdējā laikā miegs jau tā nekāds, vairākus mēnešus naktīs ceļos (ne katru, bet salīdzinoši bieži), atceros dažādus atgadījumus no cietsirdīgās bērnības, vai reizes, kad sanācis neapzināti kādu iegruzīt, nav svarīgi vai cilvis vai ne. dažreiz pat tik triviālas lietas, bet tāpat nekur sprukt nesanāk, cilā pārdomā, un tas empātiskums.
mierinu sevi ar karali lauvu :D
Rafiki: Oh yes, the past can hurt. But the from way I see it, you can either run from it, or… learn from it
ļoti pārsteidz notikumu amplitūda, tāpat arī cik ļoti daudz un dažādu cilvēku ir atcerēts un pārdomāti notikumi. kurā dipsī smadzene to visu paspēja ierakstīt, lai pēc tam tik detalizētu to visu atrādītu.
kaut kāda morālā atmošanās?
