nav īsti sanācis laiks tā kārtīgi bloggeri vēl paņemt priekšā.
Google bloggera dinamiskās tēmas man baigi patīk dēļ diviem iemesliem

  • mobilajās iekārtās, ja norotē horizontāli/vertikāli ekrānu, flipcārdi forši pārkārtojās! :D
  • blogspota tēmām varēja piebāzt gadžetus un jālabo bija ar rociņu (varbūt kļūdos, agrāk nespēlējos ar blogspotu), bet tagad ir iespējams visus fontus, krāsas smukā popupā ar izmaiņām reālā laikā novērtēt. Sūdīgi tik, ja iebrauc krāsu paletē, tad pārlūks lago.

Google jebkurai tēmai piedāvā mobilo versiju, super! nekādas pašdarbības.

Prieks un laime, vairs nevajag uztraukties par drupala versijām, kuras tika labotas, uzlabots, salāpītas.
Atjauninājumi tāpat kā linuxā, katru dienu un vairāki uzreiz.
Nebija jau grūti spaidīt, – atjaunināt, atjaunināt. Kodolu tik drupalā nevarēja tādā veidā pielāpīt, mazās versijas bija ar roku jānovāc un jāatarhivē.

Dinamisko skatu trūkums ir bildes, – popupa nav jebkādā thick/light/shadow/-boxos.
Vajadzēs piešķūnēt lapai purnu un provēt vairāk izmantot telefonu, lai noķertu kaut ko foršu.
Šārot no mobilajiem ir tik ērti. Klava tik jāvelk aiz gala līdzi.

kaut kādu ceturto nedēļu nevarēju tikt īsti uz ķepām.
pēdējās divas nedēļas pilnīgā tūtē, ka galvu pacelt nevarēju, ne veselības, bet darba dēļ.
sapakojam devaisus, taisam nakts darbus, no rīta ceļ augšā, jo pārējā rūķīš armija netiek galā, nākošajā naktī dežūra neļauj izgulēties, tad atkal no rīta 20 nokavēti zvani, visi mirst, visus jāglābj.
nu beidzot 20 darbs pabeigts, varēs iet gulēt, – nekā, vēl vienu plādarbu tūri vajag.
nākošajā dienā atkal visi kā apķēzījušies, bet paši izdomāt, ka jāiet nomazgāties, lai neož – nevar!

tā pagāja divas nedēļas. šonedēļ viens kolēģis atpakaļ, viens atvaļinājumā, bet ir mierīgāk.
tā nu, kakls vairs nesāp un deguns ar brīvs, šodien enerģijas pieplūdums, lai arī gulēts maz.

kad tik nemierīgs ritms, tad pasprūk visādas foršības uz kolēģiem. pirmajās stundās pa lielam po, bet pēc tam uzpeld nožēla, ka kādam sabraucu virsū, ne gluži nevietā, bet tāpat. es tā nerullēju, vismaz es tā negribu ripot.
salamāju montierus, salamāju priekšnieku, salamāju savu palīdzības dienestu, salamāju citus palīdzības dienestu. tikai tāpēc, ka esmu pārāk noslogots.

vakarā sāku tīrīt klavu, tā lieta tā novilka, ka ap kādiem 3 tiku šņākt.
bračka atdeva savu pielietu klavu rezerves daļām, sev salaboju 4 pogas.
izvilku sauju sūdu! bet tagad spaidīt atkal kaifīgi, vien capslocks (kur es viņu vispār lietoju?) padevies, tam gumija izdilusi, bračka izmeta, ka mošk var izgriezt no vecās un uzlikt manai, vai pielīmēt. vēlāk jānočeko.
kādu laiku atpakaļ pētīju klavas, visdrīzāk, ka nākošā būs kkas līdzīgs Illuminated, vai arī MS. Neko prātīgāku nevaru sazīmēt, ja šis logiteks dienā iztur vidēji 20k klikšķu, un viņa man jau cik gadus.

Saskaņas centra priekšsēdētājs Nils Ušakovs nesen (Delfi, 24.01.2013) ironizēja: “Stāstīt rīdziniekiem, ka ēku siltināšana ir ļoti nepieciešama, maigi izsakoties ir neētiski. Tas ir līdzīgi kā teikt pensionāram, ka ēst omārus ir veselīgi”.

Tas ir tikai viens piemērs no SC īstenotās (precīzāk – neīstenotās) mājokļu politikas Rīgā. Visus šo gadus iespējas nosiltināt dzīvokļu mājas, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pašvaldība konsekventi ignorēja. Vienlaikus SC draudzīgajos medijos ir attīstīti mīti par “parādu jūgu”, kurā nonākot cilvēki, kuri izvēlas nosiltināt un rekonstruēt savus mājokļus.
Kam ir izdevīga aktīvā aģitācija pret māju siltināšanu Rīgā?
Pirmkārt, Gazprom – jo vairāk gāzes, sildot Rīgas gaisu, patērēs rīdzinieki, jo lielāka būs Kremlim pietuvinātā monopolista peļņa.
Otrkārt, Rīgas siltumam – jo lielāks siltumenerģijas patēriņš, jo dāsnākas algas administrācijai.
Treškārt, pašam Saskaņas centram, kurš idejiski un finansiāli sakņojas Latvijas ekonomiskā, enerģētiskā un kulturālā sasaitē ar Krieviju.
Vērienīga mājokļu energotaupības programma šo sasaisti nenovēršami mazinātu.

https://sites.google.com/site/sophieinnorthkorea/
pilnizmēra galerija te

Sofija ir gūgles bosa Ērika Šmidta meita, kura kopā ar tēvu un citiem jeņkiem brauca uz Ziemeļkoreju runāt par internetu.
Ja Sofija visu aprakstījusi pareizi, tad ziemeļkorejieši uzrīkojuši gan “fastfūda” ēstuvi pēdējās minūtēs, gan debešķīgā Kim Jonga bibliotēku, kur datorklasē tika peles tikai skrullētas un klikšķinātas, visiem viens desktops, izskatījies, ka visi lasa vienu un to pašu.
Nekādas reakcijas uz jeņķu klātbūtni, pag galvas nepagrieza un nav šķielējuši.
Sofija arī rakstīja, ka pilsētās nav reklāmu, ja neskaita propogandu, nav mašīnu.
Mājās netiekot apsildītas, lai arī ārā mīnusi.

Un apollo.lv nesen rakstīja, ka korejieši badā ēdot cits citu. :[