Saskaņas centra priekšsēdētājs Nils Ušakovs nesen (Delfi, 24.01.2013) ironizēja: “Stāstīt rīdziniekiem, ka ēku siltināšana ir ļoti nepieciešama, maigi izsakoties ir neētiski. Tas ir līdzīgi kā teikt pensionāram, ka ēst omārus ir veselīgi”.
Tas ir tikai viens piemērs no SC īstenotās (precīzāk – neīstenotās) mājokļu politikas Rīgā. Visus šo gadus iespējas nosiltināt dzīvokļu mājas, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pašvaldība konsekventi ignorēja. Vienlaikus SC draudzīgajos medijos ir attīstīti mīti par “parādu jūgu”, kurā nonākot cilvēki, kuri izvēlas nosiltināt un rekonstruēt savus mājokļus.
Kam ir izdevīga aktīvā aģitācija pret māju siltināšanu Rīgā?
Pirmkārt, Gazprom – jo vairāk gāzes, sildot Rīgas gaisu, patērēs rīdzinieki, jo lielāka būs Kremlim pietuvinātā monopolista peļņa.
Otrkārt, Rīgas siltumam – jo lielāks siltumenerģijas patēriņš, jo dāsnākas algas administrācijai.
Treškārt, pašam Saskaņas centram, kurš idejiski un finansiāli sakņojas Latvijas ekonomiskā, enerģētiskā un kulturālā sasaitē ar Krieviju.
Vērienīga mājokļu energotaupības programma šo sasaisti nenovēršami mazinātu.