Šis būs Duke Nukem Forever apskats.
Jau kopš Duke Nukem Forever izdošanas gribēju iziet spēli, galvenokārt, lai pasmietos, jo pirmā daļa bija vienreizīga. Laiku tā arī nekad neatradu, tad nu lūk, tam tika veltīta puse dienas vienas brīvas svētdienas.
Kamēr kūlos cauri vienspēlētāja režīmām, tā vien gribējās padalīties emocijās – laimē un skumjās, par šo šūteri.
Iepriekšējo Ņūkemu biju spēlējis uz Sony PS. Kaut kas pirms 2000. gada.

Ja kāds vēl nav izgājis, bet grib, tad ieteiktu tālāk nelasīt, iespējams, ka esmu atklājis kādu “satura fīču”, negribu, lai mani vēlāk fleimo.

[toc]

Spēles stāsts

Hmmmmmmmmm. Kāds stāsts? Stulbi ej, sit sejas, šauj, glāb pasauli, uzdziedot Amērika, fuk jē.
Nu labi, gluži stulbi iet visu laiku nesanāks, jāiet kā bosam, bet stāsts ar to arī beidzas.
“The plot was to feature aliens invading Duke’s favorite strip club.” Ar no tā izrietošām sekām. :D

“Īsta veču” spēle, alus, pupi, ieroči, citplanētieši, – seju sišana pa smuko.

Grafika

Pirmais, ko es gribētu no spēles, kura tika izstrādāta 12 gadus, lai tai būtu vismaz up-to-date dzinis. Kopumā tekstūras, detaļas ir nostrādātas, bet tas viss ož pēc pāris gadus veca pasākuma. Patika dažādi sīkumi, detaļas piedomātas, kopumā ir ok un grafika netraucē šķaidīt smadzenes.

Uz manas sistēmas gāja gludi, brēcošas kļūdas neredzēju.

Izņēmumi principā, kas man nepatika ir tikai daži, piem., uguns, spogulis. (AA, AF ir ieslēgti)
Tāpat arī dažu pretinieku lādiņi izskatījās galīgi lēti.

Kāpēc jams ir tāds klučaini, robotīgs?

Joki

Joku pēc vien es gribēju uzspēlēt Ņūkemu, gribēju pasmieties, jo pirmā daļa tieši jautrības dēļ tik ļoti patika.
Šeit es biju vīlies visvairāk, jociņi ir ļoti “ap jostas vietu” orientēti, vai nu spēles izstrādātāji ir mazliet iepalikuši, vai nu man tas humors ir par jēlu. Iespējams, ka citiem liksies badass.
Biju gaidījis vairāk paša Ņūkema jociņus, lielākā daļa ir no iepriekšējām daļām.
Man arī traucēja tas, ka vairākās spēles nodaļās (pēc tam atkārtojas arī citu nodaļu līmeņos) cauri līda pr0ns.
Labi, pirmajā mirklī bija lol, kad pie sienas karājas 3pupi, kurus noslapojot Ņūkems priecājas, bet, kad “silikon based lifeforms” atkārtojas, tad apriebjas.
Traucē.
[spoiler]



[/spoiler]

Šaušana, ieroči

Šaušana kopumā man patika. Tēmējas viegli, nav problēmu ar kustēšanos un šaut. Īsti piesieties nav kur.
Ieroču klāsts spēlē arī ir kā Ņūkemam pienākas – sākam uzreiz ar liela kalibra, beidzam ar dūrēm, vai ieroča laidni.
Ieroči ir dažādās kategorijās dalāmi – tuvcīņai, sprāgstoši, distancei.

Nepatika īsti “somiņas” sistēma, ka tev var būt tikai divi ieroči vienlaicīgi, 4 granātas, 4 mīnas, noteikts ložu skaits katram, pa vienai spējai.

Pats Djūks prot noraut galvu ar stobru, ar kulaku, ar zoli, nosauc ko gribi. Tāpat pacelt var lielāko daļu apkārtējās vides – mucas, grozus, duke nukem statujas, grāmatas, gāzes balonus, kastes, utt.

Ja par ieročim tad ir viss, ko vien gribas:

• Pistoles
• Vinčesteri
• Automāti
• Samazinātājs
• Saldētājs
• Granātas
• Lāzer-bumbas
• Granātmetēji
• Iznīcinātājs (raķēšapārāts, šauj kā automāts)
• Svešo raķešmetējs
• Railguns (snaiperis)

Čupa ar visādiem “tornīšiem”, granātmetēji, ložmetēji, lāzeri, raķešmetēji utt.

Ir arī 4 papildus spējas,

• Saules brilles, – nakts redzamībai
• Stereoīdi, – piekaut jebkuru
• Alus, – izturīgāks pret uzbrukumiem
• Hologramma, – padara tevi neredzamu, kamēr pretinieki šauj hologrammu

Tavs HP principā ir pāris hiti aiz “Ego”.
Djūka Ego ir kā bruņas, kuras laiku pa laikam atjaunojas, ja nesaņem jaunus triecienus.
Ego var uzdzīt spēlējot spēles, pīpējot cigārus, slapojot pupus, čurājot podā, nošaujot bosus utt.

Spēles personāžs, pretinieki

Tur īsti vairs neviena nav kā pats Ņūkems. Neko citu arī nevajag.
Sākumā uzpeldēja dvīnītes, kuras atvērās.
Pāris reizes uzpeldēja ģenerālis ar prezidentu.
Pāris reizes uznira kaut kāds policists, kurš lamājās vairāk kā Djūks.

Pretinieki ir salīdzinoši izglītoti, pilda savas funkcijas.
Prot paslēpties, kam šautenes, skrien virsū, kam jāsit. Prot iemest granātu. Ir ok.
Mīnuss pretiniekiem ir tas, ka nebija īsti tādas gaļas kā gribētos, lai nogāstu kādu svešo, vajag viņu pārdesmit reižu sacaurumot pa gabalu, ja nelieto normālus kalibrus (tie gandrīz vienmēr ir pieejami).

Nebija tādu mirkļu kā iepriekšējā Ņūkemā – skrien virsū pārdesmit cūkas un tu tik viņus spridzini. :(

Pretinieki ir dažādi, no humonoīdiem līdz ej-nu-saproti.

Dažādi tārpi, elektrība, ugunis, turbīnas, ventilatori, zobrati, žurkas, nomirt var dažādi.
Policisti cūkas
Uzbrucēji (vieglie)
Uzbrucēji (smagie)
Astoņkāj-smadzenes (dažādi)
Uzbrucēju komandieri

Bossi

Karalience Kuce (3 pupi uz vēdera, nu WTF), Cīņaslordi, Smadzeņkājis, Enerģijas dēle, Ciklopu emperators.
Visi ir daudzreiz lielāki nekā tu un visiem garšo raķetes/bumbas. Daudz raķešu un bumbu!
Par bosiem man bija prieks, jo tādi tie bija agrāk, – milzīgi, masīvi, lēni, OP, utt.!

Mīnuss visiem bosiem ir tas, ka viņus visus var novākt ievērojot kaut kādas šablona kustības.
No sērijas – iemet 4 bumbas, noslēpies, iemet vēl 4, atkal noslēpies, kamēr viņš lādē pa tevi.

Spēles izdoma

Par spēlē iekļautajiem elemntiem nu gan nevar sūdzēties. Spēlējot var redzēt, ka izstrādātāji ietekmējušies no dažādām populārām filmā (čau Svešie), citām spēlēm (čau Half-life) utt.

Ir viss, kas pienākas “badass” tipa spēlei, kosmoskuģi, lieli ieroči, daudz asiņu, bet ir vēl vairāk – bailīgi momenti, puzles, samazinātis stāvoklis, braukāšana džipiņā un monster-truck’ā ar turbo!, braukšana tačkā, bumbošana no helikoptera, cīņas zem ūdens utt, utt, utt.
Piestrādās ir dziļi un daudz, un par to man ir liels prieks.

Personīgi man traucēja tādi atpalikuši skati kā zemāk pievienotais, tādu spēles gaitā ir ļoti daudz, locekļi mētājas, rumpji bez galvām, kurus grauž žurkas ir mazliet retarded. Atgādina kaut kādas 80. gadu holivudas filmas, kur Robokops vai tamlīdzīgie gāja un visu rādīja kā tur tek, kā izšķīst, kā izduras. Man tas nepatīk, ja citiem tas netraucē, tad viss ok.

Verdikts

Mans verdikts Duke Nukem Forever – esmu vīlies!
Spēle apnika pēc pāris nodaļām, liels pluss par izdomu, mazāks mīnuss par jokiem.
Ja es gribētu spēlēt kaut kādas seksuālās fantāzijas, tad es priekš tā nepirktu Duke Nukem. Izstrādātāji ir sabojājuši manas atmiņas par Ņūkem.
Šo spēli otreiz es noteikti netaisos spēlēt.

Viss ko viņiem vajadzēja izdarīt jeb kā uztaisīt vēsturisku šūteri – daudz ieroču, smieklīgi teksti, daudz citplanētiešu! viss, how hard can it be?