Pašlaik pasaules valstu kopējais parāds ir pārsniedzis 39,7 triljonus ASV dolāru un turpina palielināties. Ja ir interese, iespējams ar kursoru uzbraukt uz kādas valsts kontūrām skaitītājam pievienotajā pasaules kartē, lai uzzinātu šīs valsts parāda statistiku. Tā Latvijas valsts parāds ir 9,8 miljardi ASV dolāru jeb 4357 (ar dažiem centiem) ASV dolāru uz katru iedzīvotāju. (Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 12,4 miljardi un 3723 ASV dolāru, bet Igauniju vai nu aizmirsts iekļaut kartē, vai arī tā kā valsts nevienam neko nav parādā.)
Šeit gan jāpiebilst, ka Latvijas rādītāji, ņemot vērā valsts parādu uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši zemi – Japānā šis rādītājs ir 83 425 ASV dolāri, Īslandē – 43 267, Itālijā – 38 040, Kanādā – 36 894, Īrijā – 35 131, Grieķijā – 34 113, Francijā – 31 890, Austrijā – 29 132, Vācijā – 27 941, bet Savienotajās Valstīs – 27 130 ASV dolāru.
Šādu parādu skaitītāju atsevišķai valstij ideja ir labi zināma, piemēram, no Ņujorkas Taimskvēra, kur ikviens var redzēt, kāds ir Savienoto Valstu parāds. Uz jautājumu, vai katram nepieciešams zināt šo informāciju arī visas pasaules mērogā, „The Economist” atbild, ka valstu parādi, protams, vispirms attiecas uz to pilsoņiem, taču globālā mērogā informācija par tiem nepieciešama divu iemeslu dēļ.
Ja valsts parāds pieaug ātrāk nekā ražošana, tas noved pie valsts iejaukšanās ekonomikā un augstākiem nodokļiem. Savā ziņā regulāri un vienlaicīgi atjaunoti dati par valsts parādiem ir valdību popularitātes tests, līdzīgi kā realitātes šovos tas ir televīzijas skatītāju iknedēļas balsojums. Ja šis balsojums tiek zaudēts, kā tas notika Grieķijā 2010. gada sākumā, valstī sākas krīze. Tādējādi – jo lielāks ir globālais valstu parāds, jo augstāks ir fiskālās krīzes risks un jo sāpīgāka šī krīze izrādīsies.
http://www.economist.com/content/global_debt_clock
no pok.lv
