īsti pat neko nezinu par Nirvanas līdera gaitām, daži vispārēji fakti un gals.
Tad nu fano.lv ieraudzīju filmu “Kurt Cobain, About a Son“, tās intervijas feinas. Normālas pretrunas, brīžiem liekas, ka viņš tak tikko teica šito, bet tagad jau šitā. Spiedošā tonī filma.

Pēdējā laikā daudz darāmo, īsti neatliek laika tam, kas patīk, vai ko gribētos.
Laikam jāsazīmē konkrētas prioritātes un jācenšas nedarīt neko citu, kamēr lieta izdarīta, nepatīk mētāties starp daudzām lietām, galā nekas nekust.
Monkey see, monkey do.

Neesmu īsti sevi tā studējis, ko man patīk darīt, kāpēc tā, ne savādāk.
Grāmatas arī īsti nesanāk lasīt, varētu to darīt starpā, kad apnīk darīt prioritārās lietas. (rock)

Vidusskolā, kad sākās lielā gāmošana, varēja pāris stundas, kad beidzām prakot css, lasīt psiholoģijas grāmatas, dzeju, fiziku, ķīmiju. tas bija reāli kruta, pietrūkst tā.

Agrāk arī nebija tik ļoti izteikta sajūta ap sākot no 22.00, ka jāiet čučēt, sēdēji darot kaut ko, tā varēja teju visu nakti, tā arī tika darīts, autobusā uz Rīgu kādas 40min pagulēt, citās stundās vajadzēja nosēdēt, tad ar miegojos, atpakaļ ceļā pagulēji.
vakarā gāmoju, knibinājos, bija fun time, to reāli darīju sev un tas bija spēks.

Kad sāku strādāt IT, pavilkos, pat ļoti. tas viss bija svešs, katru dienu kaut ko jaunu iemācījies, gandarījums un bīdīšanās uz priekšu, pēdējā laikā ir stagnācija.
Es zinu vēl pāris lauciņus, kuros neesmu diezko stiprs, bet ko darīt pēc tam, kad to apgūšu? Bija te plāni, ka varētu braukt uz ārzemēm pelnīt lielo kāpi, bet ko tālāk?
ja darba būtība nemainas, te vēl ir fun, ka jādara dažādas lietas. ja lielā kompānijā nosēdinās kā robotiņu, darīsi vienu un to pašu. strēndž, varētu taisīt savu biznesu, dzīties pēc kaut tā, ko patīk darīt.

āh, bijām vēl uz The Social Network, filma laba, iesaku redzēt. Tāda motivējoša un kopumā fun, pēc tam paspaidīju wikipēdiju, interesanti, interesanti.

Šodien pļāpājot ar čīku, iedomājos, ka varētu uzcelt saitu, kurā “satikāmies”.
Bijām jau kopā, kad saitu oficiāli aizvēra, tad vēl spaidījāmies pa web arhīviem, gūgles kopijām un smējāmies.
Principā, lapa bija vienkārša. Katram lietotājam bija blogs un galerija, varēja mainīt krāsas, avatars. Teksta formatēšana bija tikai kursīvs, bolds un apakšsvītrots.
Draugu saraksts, čats. Tais laikos tas bija daudzās “tīņu” lapās.
Tai laikā kā pro ircotājs nevarēju pierast pie flašīgā čata, kur smailiju pilns un katrs sev čata ikonu varēja izvēlēties.
Jau kādu laiku domēns reģistrēts, bet vairāk nekā.

Laikam ejot tepat, rollinā, kaut ko pafiksoju, pamainu.
Pamazām arī sourcepwn’ā paskriptoju, draudzene php mācās, ir ko darīt.
āh, jāpiemet todo sarakstā, ka jāpadomā par bloga dizaina pamainīšanu, vispirms sev.
pārējie tāpat neblogo, ja neskaita V, nav ko laiku tērēt.
Pa lielam tas uz sitiena viss, kuz aicina pasist rūčus.