pēdējais mēnesis ir ļoti grūts.
darāmo daudz, palīgu īsti nav. jāpalīdz visiem, kuri jautā, citam nav kam.

iepriekšējā mēnesī ar sievu atradām par ko pakasīties, bēt liekas, ka tas ir aiz muguras, stresiņi abiem ir gājuši mazumā.
iztrakoties un izrunāties ir svarīgi. un pēc tam arī skatos uz viņu krietni mierīgāk, jo saprotu vēl labāk par ko jamā streso.

pēdējo nedēļu pūcīte sagādāja man brokastis, tas prieks no rīta atrast kaut ko pagatavotu – sūper!
rīts pats no sevis jau ir izdevies un diena iesākusies pozitīvi.
patīk :)