pēc lielas pauzes, savācāmies uz vienīgo lanu, kas notika 2008. gadā.
arī leiši bija atbraukuši, bet aizsūtījām tos mājās un palikām nr1.
pēc šī lana biju vairs spektators.

grūti bija samierināties, ka pēc kāda gada parādījās citi puiši, kuri skaļi par sevi runāja un bļaustījās. ilgi gribējās viņiem aizbāzt muti. tik pirms gada vai diviem, tā vēlme pazuda un sāku par sevi ķiķināt. interesantas tās krutuma spēles.

Elik interneta kafejnīcas neder tādiem pasākumiem, tur nav, kur grozīties, nekad nav pietiekami daudz gaisa. Te vēl admins mums slēdza ārā kompjus, jo bijām par skaļu, mēs tikai finālu spelējām.

Latvijā esports šūkā dilsu.