šis bija tīri izglītojošs klausāmais un salīzinoši daudz ko jaunu uzzināju.
pa lielam, tēma ir tāda slidena. apspēlēta un izrunāta cik nu var. pa lielam autors informē par nosliecēm un atklājumiem, un fīčām.
fakts paliek fakts, ka ar robotiem būtu grūtāk cīnīties kā ar zombīšiem ;D
piemetīšu vienu mazu izgriezumu no Daniela H. Wilsona audiogrāmatas.
tā, lai neaizmirstas.
haha, palūdzu zaķim ielūgt mani draugos, paskatījos, ka īsti nekas nav mainījies, pārbāzts, sabāzts, nefunkcionējošs :D, fufu draugiem.lv
sejas grāmata iz laik so macj better :D
un bērneļu niki ar *~)@!# nav mainījušies, dīvaini, ka draugi nav ielikuši attiecību lauciņu.
iebridu traukos un trāpīju uz mūzikas, paskatījos draudzenes playlistu un nopriecājos par vecām dziesmām :D
vēl lielāks prieks par bračku.
tikko noskatījos 2h garu lekciju, kur jams stāstīja savu jaunāko cīņu, kā autors saka, par patiesību.
šim vīram, laimīgas apstākļu sakritības rezultātā, rokās ir nonācis kāds galvaskauss, kura DNS, ja tic viņa gatavotiem rezultātiem, nesakrīt ar dzīvības formām uz zemes.
vai nu tas ir svešais, vai nu pirms 900 gadiem kādas nezināmas rases pārstāvis kopā ar cilvēku izdomāja nomirt.
anotomiskās īpatnības ir pamatīgas, bet pilnu dna analīzi vēl veic.
uzrakstīju Loidam vēstuli, lai atļauj to interviju iemest YT, jo vienā gabalā es viņu tur neatradu.
negribas ticēt, ka vīrs, kurš 13 gadus cīnās par šo galvas kausu un ir daudz zaudējis un guvis, tik ilgi censtos čakarēt prātus.
gaidīšu rezultātu, ja viņš būs ar mieru, tad iemetīšu un nošārošo.
Jau kādu pusgadu nevaru saprast, kā es nonācu līdz tam, ka man tik daudz kaku skan.
kad vietas bija maz, vēl nestrādāju, internets nebija tas ātrākais, – piespieda vilkt to, kas patīk un neko citu.
tieši tad man dziesmu sarakstā nebija neviena faila un nevajadzēja pat spaidīt “nākošo” pogu.
sāku strādāt, – vietas daudz,
pārvācos uz rīgu, – internets kā lanā,
bet tas noveda pie tā, ka jānovelk visu albumu vienas dziesmas vietā, bet tas atkal noveda pie tā, ka jānovelk visa izpildītāja diskogrāfija.
tagad mans playlists ir sūdā.
sāku tīrīšanu :D
http://en.wikipedia.org/wiki/Children_Who_Chase_Lost_Voices_from_Deep_Below
slimojot bija riktīgi faini sajust vasaru caur šo animi, nezinu kāpēc tā, bet anime ir pamatīga “acu konča”
daudz silto toņu, lieliskā stilā zīmēta anime, gleznaina.
animes stāsts arī der, pa lielam – kā tikt galā ar kāda aiziešanu.
bēt, pa vidu iemesti briesmoņi, bijušas civilizācijas, zudušas pamatīgas zināšanas, cilvēku pretīgā varas/mantkāre.
piedzīvojums.
vēl varētu likt un likt, pamatīgi “pazemē” ietaisījuši zudušās civilizācijas piegaršu, saldskābais prieks zaudēto un nesasniedzamo.
es lasu un esmu wow, gribas par to visiem pastāstīt, lai katrs pats nolemj – ir taisnība, vai nav taisnība.
esmu vienkārši kaifā par šo informāciju :D
šobrīd mani viena Sitčina grāmata ir tik ļoti saviļņojusi, ka nezinu, kur lai liekos. Lasu, pastrādāju, kā brīvs mirklis, atkal lasu.
Nav prāta darbs tik ļoti piepūlēt acis slimojot, pat ar brilli nefokusējas vairs redze, bet tas ir tik interesanti.
jau kādu laiku man sāk nokārtoties savs dzīves redzējums, par dievu, par to pasauli, par cilvēku, tagad arī par cilvēka izcelsmi, tik daudz jauna ir uzzināts.
ja es visu šo būtu zinājis, kad vēl mācījos ģimnāzijā, dāāāim, man būtu tik labas sarunas bijušas ar Kristapu, tā teikt – es biju ticētājs, viņš bija noliedzējs, bet ja viens vai otrs argumentēja kaut ko, tad otrs piekāpās un bija āsam, tēmu loks neierobežots. pietrūkst šobrīd kontakta ar tādu čomu. nav ar ko dalīties idejās, nav. es pa lielam uzskatu, ka ideja vislabāk attīstās, kad to izķidā. vienam ķidāšana ir grūta.
tagad jālaiž gulēt un pārmaiņām jāpaklausās kāds audiobooks, naktī plāndarbi un rīt no rīta ar, rīt dien pa dienu izgulēšos un tad jālasa tālāk zahariju.
izrādās, ka arī citi letiņi ir šo to rakstījuši un tulkojuši no sičina, bet skatos, ka neviens nav pieķēries grāmatai, kuru lasu es. vajadzēs izlasīt šamo rakstus, vai tie ir viņu viedokļi, vai kāds būs arī vnk patulkojis, ko šams iztulkoja.
ftw ftw ftw
