lasīju vienā kosmosa blogā, ka kosmoss gribētu strādāt dažādus darbus un būt viscaur pasaulei, iepazīstot un dodoties tālāk.

pie sevis domāju, ka es arī tā gribētu, bet priekšroku dotu vienam mērķim, diezin vai varētu kļūt par spīdošu profiņu visās lietās, kuras darītu, es, neapšaubāmi, gribētu tā, bet laikam es raktu tomēr vienā virzienā.

aprunājos ar tiešo priekšnieku un daļas vadītāju par darbinieku (čatoju), kuru uzaicināju mūsu pulkā.
nezinu, liekas, ka darīju visu, ko varēju, bet tāpat nebija gana.

tagad rokas aukstas, kājas aukstas, galva reibst, sirds dauzas, velk uz vēmienu. jāiekapā kaut ko nomierinošu.
ļoti nepatīk, ja viss kolektīvs strādā ar pilnu atdevi, bet šams uzskata, ka var slaistīties.

grūti.

vakar noskatījos interviju, õsām

šodien spaidu pogas un kaifoju

man patīk ļoti dažādi un daudz, piektdien, vakarā, sēžot darbā un klausoties, secināju, ka vistuvākie laikam ir ac/dc un disturbed, šo grupu albumus varu klausīties nonstop. :D

http://www.pixiv.net/member_illust.php?mode=medium&illust_id=9545915

haha, tas ir tik smieklīgi :DD

esmu laikam tajos 66% ekstrēmo nīkuļu :D

nekad nebiju īsti iedomājies kāpēc tā, izskaidro lieliski.