https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10151844540912033&l=d0dd289f31
briesmīgi. žēl, ka šomēnesi pašam nav piķa ar ko tikt līdz galam.
nākamo mēnesi noteikti paķeršu viņa grāmatas, kuras tāpat jau ir izlasītas.
ceru, ka izveseļosies.
nodrāztākā frāze, kad kādam vajag palīdzību ar mājas lapu
nesaprotu, kāpēc pilnīgi visi, kuriem ir bijusi vajadzība pēc web lapām uzskata, ka
tas jau ir tāds nieks un necik laika neaizņem.
viss ir tik vienkārši, nekā sarežģīta.
nu tad ja jau tas ir tik viegli, – kāda iemesla pēc tad, tu, lapas gribētāj, esi tik stulbs un nevari pats to izdarīt?!
kaitina.
tvnet jauks raksts par gurķa bīdītājiem
domāju, ka vairums viņam piekrīt.
labākie draugi
atkārtoti ar sieviņu skatamies Scrubs, domāju, ka labāka seriāla par to nav.
gribēju ielikt kādu bildi, bet labāk ir atvērt gūglē meklējumu JD Turk.
Mazliet škrobis, ka nav tāda īsta koriša pēc ģimnāzijas.
Pamatskolā bija Uldis, bet viņš aizgāja uz citu skolu.
Tād sadraudzējos ar Artūru. tas bija interesants vecums, sitām stīvos tik bieži, ka briesmas. kālab? :D
Pēc tam, hormonu gados bija Mārtiņš. Mazliet pēc hormonu gadiem bija Reinis.
Pamatskolas beigās bija cits Mārtiņš ar Agnesi.
Ģimnāzijā bija Kristaps.
Dažreiz gribētos, lai būtu kāds tjerkiltons.
Tipāžiņš tāds, ka baigi neprasās pēc drūzmiņa, laikam gribas būt kādam vajadzīgam, ne tikai tad kad kādam no manis kaut ko vajag.
darba devēji
vakar, šūpodams kājas, šķobījos, – kāpēc darba devējs nesūta celt kvalifikāciju?
vai pietiek ar to, ka pašmācībā varēsim visu apgūt?
varbūt domā, ka ar darba algu to var atļauties?
projekti un lietas paliek ar vien viltīgāki un sīkumaināki, jābūt vilnī!, bet pa kuru laiku, lai pamācās, ja jākaplē nepārtraukti?
varbūt lielās organizācijās, kā runā, – ierēdņiem ir vieglāk.
atnāci, izdarīji, aizgāji. nekādas nopietnās atbildības, bet nevar jau pēc tam lepoties, ka to pats būtu izdarījis vai tā.
no otras puses, kam tad interesē, ko tu cita labā esi sadarījis no visas sirds.
tudišpīp.
krampīši
aizgājām ar sievu samainīt horvātu kunas pret latiem, izrādās, ka daudzi nomas punkti un bankas to nedara.
kāpēc nedara? vvz.
aizčāpojām pa karstumu līdz dzelzceļa stacijai/origo, atnācām pa avotu ielu atpakaļ, atcerējāmies, ka rimi nenopirkām ūdeni, kā jau bija plānots, tipinājām pa kāpnēm un abas kājas ciskās savilka krampis. bāc! sāp!
vajadzēs sagūglēt par iemesliem, – kāpēc tā vispār notiek. nezinu vai muskuļu joks vai smadzenes šķības.
sieva vaino horvātijas briesmīgo busu, kurā vajadzēja nosēdēt divas dienas. kājas bija kārtīgi sapampušas, stampiņas.
nobumbulējām Rīgas veikparkā
vakar ar dūdu izlēmām paņemt atpūtu, lai arī Rīgas veikparkā neko nedaŗījām, pastaigāt ar basām kājām un pasēdēt svaigā gaisā, pārmaiņus, bija jauki.
termometrs rāda, ka šodien arī svēlme, varbūt vēlreiz aizlaidīsim.
izrādās, ka Rīgas veikparks ir ļoti laba vieta, lai svinētu vecpuišu un vecmeitu ballītes.
vakardien redzējām 3 tādus :D
vienā krievu kompānijā bija arī nolīgta kāda vieglas uzvedības pavadone, kura dancoja stripiņu..
pēc tam latvieši omulīgi āzēja jauno līgavaini, – kā saka “nē”, tā jāiedzer :D
lielajās brokastu olās 2x pa 2 dzeltenumiem
tā vēl ar veikala olām nebija gadījies.
laukos gan bija redzēti dvīnīši.
viena man, otra dūdai. :D