aizgājām ar sievu samainīt horvātu kunas pret latiem, izrādās, ka daudzi nomas punkti un bankas to nedara.
kāpēc nedara? vvz.

aizčāpojām pa karstumu līdz dzelzceļa stacijai/origo, atnācām pa avotu ielu atpakaļ, atcerējāmies, ka rimi nenopirkām ūdeni, kā jau bija plānots, tipinājām pa kāpnēm un abas kājas ciskās savilka krampis. bāc! sāp!

vajadzēs sagūglēt par iemesliem, – kāpēc tā vispār notiek. nezinu vai muskuļu joks vai smadzenes šķības.
sieva vaino horvātijas briesmīgo busu, kurā vajadzēja nosēdēt divas dienas. kājas bija kārtīgi sapampušas, stampiņas.

šodien aprunājos ar vienu čibriku, kurš teica, ka viņa kundzei arī esot bijušas problēmas ar alerģijām, un kādam čomam, viņi jau esot bijuši lielāki, kad modernās psrs medicīnas metodes ieteikušas izgriezt mandeles.

šams stāstīja, ka pēcāk kundzei sākušās visādas problēmas, gan ar ādu, gan alerģiju. kungam izveidojusies alerģija pret viskaučko.

nu lūk, šādu teoriju es pirmo reizi dzirdēju, čibrītis taujāja, vai man ar gadienā neesot izcopētas mandeles. ir, kādi gadi 6-7 varēja man būt, jāprecizē būs no mammas. pats nevaru objektīvi to atcerēties :D

un jams teica, ka izstaigājuši ārstus, visādas metodes, zāles, procedūras, bet čušš.
palīdzējis esot kāds homeopāts, palūdzu vai no šī nav saglabājies kontakts. varbūt ir vērts parunāt ar tādu gudreli, pastāstīs noteikti jaunas lietas.

alergoloģes pirmais piegājiens ir beidzies ar fiasko, imunitātes stiprināšana vai nu ir devusi maz, vai arī neko, skatoties cik daudz noraksta uz laikapstākļiem.
otrais dublis būtu taisīt potes divu gadu garumā.

izskatās, ka 3 nedēļas normālā stresā ir nomākušas visu pozitīvo atvaļinājuma brīvumu.

saraustīts miegs, galvassāpes, paaugstināts spiediens, pārslodze. un sākas viss no gala. un pagaidām es vēl neredzu gaismu tuneļa galā, varbūt jauno kolēģi vajadzēs iegruzīt, nezinu ko darīt. pašam būtu ātrāk, jams tāpat uzreiz ar to netiks galā un tāpat nāksies stāstīt un ilgāk tērēt savu laiku. grrr.